Arheoloģiskais Rīgas kuģis

rigas_kugis_muzejs1939. gadā arheologu grupa, kas Vecrīgā veica izrakumus, senās Rīgas ostas akvatorijā atsedza kuģa atliekas. Pētnieki unikālo atradumu datē ar XII gs. beigām.

Tas bijis pārlaidu jeb klinkera tehnikā būvēts burinieks ar augstu priekšgalu, vienu mastu un rāju. Kuģa korpuss un ārējais apšuvums bija darināti no ozola, iekšējais apšuvums – no priedes un bērza, dēļi apstrādāti ar cirvi (zāģa lietojums nav konstatēts).

rigas_kugis_detalasrigas_kugis_zimejumsSastiprinājumiem izmantotas koka tapas, dzelzs naglas un kniedes. Kuģa svars bija 4,3 t, un tā celtspēja pārsniedza 30 t. Rīgas Kuģa garums bijis 14,4 m, platums – 4,9 m, bortu augstums vidusdaļā – ap 2,4 m, iegrime ar kravu – ap 1,4 m. Taisnstūra buras laukums pārsniedzis 40 kvadrātmetrus.

rigas_kugis_modelisII pasaules kara laikā liela daļa arheoloģiskajos izrakumos atsegto kuģa fragmentu gāja bojā. Pēckara periodā tika veikti atsevišķi pētījumi. Tie atsākās 1982. gadā, kā rezultātā tika izstrādāts rekonstrukcijas projekts un tika uzbūvēts Rīgas kuģa modelis mērogā 1:10. Modeļa autori ir inženieris un vēsturnieks Arturs Eižens Zalsters, būvmeistars Viesturs Selga, buras un takelāžas autors Uldis Bikše, Leonīds Grīnbergs. Kuģa modelis atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.

2014. gadā “Rīgas kuģa” modeli mērogā 1:15 izveidoja Edgars Zvejnieks.

Arheoloģiskā Rīgas kuģa fragmenti apskatāmi Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā.