Vēsturisko zvejas laivu, kutera un seno burinieku priekšmetu atjaunošana un ekspozīcijas izveide Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā 2018.gadā

2018.gada augustā noslēdzās Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētās rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam pasākuma “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” projekts “Vēsturisko zvejas laivu, kutera un seno burinieku priekšmetu atjaunošana un ekspozīcijas izveide Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā”. Par šī projekta veiksmīgu norisi rūpējās bijušais Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja direktors Andis Dūdiņš.

Projekta ietvaros tika atjaunots zvejas kuteris MB-20 “Vienība”, zvejas laiva – plakandibene un 3 zvejas motorlaivas.
Projekta ietvaros tika atjaunotas arī burinieku detaļas: šverts no buru kuģa, buru kuģa vraka divi fragmenti, 19.gadsimta buru kuģa masta vidusdaļa, buru kuģa klāja sija – balsts, buru kuģa stūre.

Meistara, biedrības “Rīgas Kuģis” vadītāja Aigara Baika un meistara Aigara Ābelīša vadībā tika atjaunots zvejas kuteris MB-20 “Vienība”, zvejas laiva – plakandibene un visas burinieku detaļas. 3 zvejas laivu atjaunošana bija meistara Oto Dzeņa pārziņā. Jāmin, ka atjaunošanas darbus projekta ietvaros uzraudzīja biedrības “Rīgas Kuģis” biedrs un daudzu laivu, jahtu būvētājs Viktors Saulītis.

Zvejas kuteris MB-20 “Vienība” pirms restaurācijas. Foto A.Baiks

Atjaunotā zvejas kutera MB-20 “Vienība” klājs un masts 2018.gada augustā. Foto A.Baiks

Zvejas kuteris MB-20 “Vienība” (inventāra nr. VZBM 4588, garums – 14.00 m, platums – 4.50 m, borta augstums – 6.00 m) ir darināts no koka, korpusa daļa ledus joslā apšūta ar metālu. Motora jauda – 58.9 kW/80 ZS. Būvēts 1954.gadā Mangaļu kuģu būvētavā. Ventspils zvejnieku kolhozs “Sarkanā bāka” šo kuteri iegādājās 1955.gadā un tas bija viens no pirmajiem zvejas kuteriem kolhozā. 1967.gadā kuteris tika pārdots Rojas zvejnieku kolhozam “Banga”. Pirmais kuģa kapteinis bija Artūrs Krēbss, saukts arī par “bušu karali”, pēdējais kapteinis – Rūdolfs Freibergs. Muzejam kuteris tika nodots 1977.gadā.

Zvejas kutera MB-20 “Vienība” pārvietošana no Ventspils Zvejas ostas uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju 1978.gada 6.janvārī, Enkuru iela, priekšplānā pa labi Imants Dimza, pa kreisi Rūdolfs Elbergs. Foto T.Glaubics
Zvejas kutera MB-20 “Vienība” pārvietošana no Ventspils Zvejas ostas uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju 1978.gada 7.februārī, Parka iela, priekšplānā muzeja direktore Īrisa Māliņa. Foto T.Glaubics

Zvejas kutera MB-20 “Vienība” pārvietošana no Ventspils Zvejas ostas uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju notika 1978.gadā vairākos etapos. 1978.gada 6.janvārī to sāka pārvietot no Ventspils Zvejas ostas ar riteņtraktora (no t.s. Mičurina kolhoza) un kāpurķēžu traktora (no Skārdu kārbu ceha) palīdzību. Kuteri izdevās pārvietot līdz Enkuru ielai. Pārvietošanas gaitā radās sekojošas problēmas – daudzās vietās bija jārisina šauro krustojumu jautājums, kā arī zemo elektrolīniju saskaršanās ar zvejas kutera MB-20 “Vienība” virsbūvi.
Nākamajā etapā 1978.gada 7.februārī kutera pārvešana turpinājās cauri šaurajām Ventspils Ostgala jeb vecpilsētas ielām – Enkuru, Medņu, Loču, Parka, Vasarnīcas, Riņķa ielu.
Zvejas kutera MB-20 “Vienība” restaurācijas laikā tika veikta – koka masta nomaiņa, apkalumu un vinču restaurēšana, montēšana, masta nostiprināšana. Pilnībā tika nomainīts virsbūves jumts, klājs un borti, metāls ledus joslā.

 

Zvejas laiva – plakandibene pirms restaurācijas. Foto A.Baiks

Zvejas laivas – plakandibenes darvošana. Foto A.Baiks

Zvejas laiva – plakandibene (inventāra nr. VZBM 2473, garums – 6.10 m, platums – 1.00 m, borta augstums – 0.60 m) ir darināta no ozola, darvota, būvēta gludajā salaidumā. Ietilpība 1-1.5 tonnas. Dzinējspēks – airi, vajadzības gadījumā var pielikt buras. Pieņēmums ir, ka tā būvēta 19.gs. Atrasta Ventas gultnē pie Pasiekstes, apmēram 10 km no Ventspils. Pārvesta uz muzeju 1960.gadā.
Zvejas laiva tika attīrīta no vecā darvas un piķa slāņa un atjaunota šādā secībā: darvas uzklāšana – dēļu starpu drīvēšana ar pakulām – karsta piķa uzklāšana. Pēc tehnoloģijas pirmās darvas kārtas uzklāja sašķidrinātas ar terpentīnu, pēdējās nešķaidītas. Piķis tika iegūts no zvejnieka Engurē un tika sildīts uz ugunskura, lai nekavējoties veiktu uzklāšanu 2 kārtās.

Zvejas motorlaivas “Ventspils 011” ārskats. Foto I.Stelpa
 

Zvejas motorlaivas “Ventspils 011” klājs. Foto I.Stelpa

Zvejas motorlaiva “Ventspils 011” (inventāra nr. VZBM 8831, garums – 9.20 m, platums – 2.70 m, borta augstums – 1.02 m, iegrime – 0.74 m) ir darināta no koka. Būvēta Ventspilī 1990.gadā. Laivas kravnesība – 3 t. Ar to tika zvejots Ventspilī līdz 2002.gadam. Muzejam šo laivu 2002.gada 13.septembrī nodeva Jānis Otomers.
Restaurācijas laikā tika veikta – metāla konstrukciju renovācija, brangu nomaiņa, krāsas apdare, forpīķa izgatavošana.

Zvejas motorlaivas “Aija” VP017 ārskats. Foto I.Stelpa

Zvejas motorlaivas “Aija” VP017 virsbūve. Foto I.Stelpa

Zvejas motorlaiva “Aija” VP017 (inventāra nr. VZBM 9660, garums – 9.50 m, platums – 2.80 m, borta augstums – 1.40 m) ir darināta no koka, tai bija arī motors – 14.7 kW/19.9 ZS, bruto ietilpība – 6.3 t, kravnesība – 3 t. Būvēta Rojā 1994.gadā. Ar to tika zvejots Staldzenes piekrastē līdz 2009.gadam. Muzejam šo laivu 2009.gada 15.aprīlī nodeva zvejnieku saimniecības “Beta-2” īpašniece Benita Gardere.
Restaurācijas laikā tika veikta – 1.laides remonts labajā bortā, bēmu-siju, karaļdēļa, klāja seguma izgatavošana, stringeru izgatavošana abos bortos.

Zvejas motorlaiva (inventāra nr. VZBM 6973, garums – 12.50 m, platums – 2.95 m, borta augstums – 1.30 m, iegrime – 0.80 m) ir darināta no priedes, brangas – no ozola. Motora jauda – 36.8 kW/50 ZS. Ietilpība – 5 bruto reģistra tonnas. Būvējis laivu meistars Didriķis Valds Ventspilī. Līdz 1982.gadam Ventspils zvejnieku kolhoza “Sarkanā bāka” Staldzenes brigāde to lietoja bušu zvejai jūras piekrastē un Ventas grīvā. Pēdējais motorlaivas kapteinis bija E.Dubenlāže.
Restaurācijas laikā tika veikta – štoslīstes remonts, vecās krāsas noņemšana korpusa konstrukcijām. Pēc restaurācijas šī laiva vēl nav atgriezusies muzejā, jo gaida muzeja nākamo projektu, kurā paredzēts izveidot 2 stāvu nojumi.

Buru kuģa šverts pirms restaurācijas. Foto A.Vējkrīgeris

Buru kuģa vraka daļa izskalota pie Užavas 2009.gadā. Foto A.Vējkrīgeris

Buru kuģa klāja sija-balsts pirms restaurācijas. Foto A.Vējkrīgeris

Šverts no buru kuģa (inventāra nr. VZBM Plm 2473), buru kuģa vraka divi fragmenti (inventāra nr. VZBM Plm 2096/1-2), buru kuģa klāja sija – balsts (inventāra nr. VZBM Plm 2474), buru kuģa stūre (inventāra nr. VZBM 187) tika attīrīti, tika izņemti bojājumi un šīs daļas tika impregnētas ar ūdens bāzes impregnētāju antiseptiķi.

19.gadsimta buru kuģa masta vidusdaļa pēc restaurācijas. Foto I.Stelpa

19.gadsimta buru kuģa masta vidusdaļa (inventāra nr. VZBM 3430) tika notīrīta, tika izņemti bojājumi un masts tika nodarvots.

Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja nākamajā projektā ir paredzēts izveidot 2 stāvu nojumi muzejā esošajām laivām. Kā nojumes dominante ir paredzēta zvejas kutera MB-20 “Vienība” paceltais masts, kurš atradīsies apgaismotā stikla tornī.

/Materiālu sagatavoja Ilze Stelpa sadarbībā ar bijušo Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja direktoru Andi Dūdiņu, biedrības “Rīgas Kuģis” vadītāju un laivu atjaunotāju projektā Aigaru Baiku, biedrības “Rīgas Kuģis” biedru un atjaunošanas darbu uzraugu projektā Viktoru Saulīti.
Rakstā un vēsturiskajās fotogrāfijās izmantoti Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja arhīva materiāli, foto no Aigara Baika, Ilzes Stelpas un Aiga Vējkrīgera kolekcijas/